Prom pie mūzikas! Positivus 2014 apskats!

Šī ir pēc festivāla (visticamāk jau Positivus) nedēļa, kura prasa ne vien atgūt miegu, bet arī uzklausīt viedokļus par to, kā tad nedēļas nogalē ir gājis. Un pa starpai, dzirdot nedaudzus, bet visai kritiskus viedokļus pat sarosas smiekli – kāpēc tā!?

Domāju, ka katrs pats izdarīja savu izvēli par vai pret atrašanos Salacgrīvas pludmalē, vai vienkārši ballīti trīs dienu garumā telšu pilsētiņā, bet vēl kāds atdeva naudas iekrājumus, lai dzirdētu intensīvo mūzikas prgrammu utt. Jau pus gadu atpakaļ mani izsmēja, kad atļāvos pateikt, ka šī gada Positivus mākslinieki man šķiet ļoti saistoši un atkal būs prieks doties uz Baltijas lielo vasaras notikumu. Un tā pat arī tagad – katrs varēja brīvi izdarīt savu izvēli apmeklēt/neapmeklēt, bet laikam jau tāda ir apskatnieku un cilvēku daba..ir jādodas par spīti visam un pēc tam arī var no sirds kritizēt! Tas jau nebūtu nekas, bet vai festivāls, kas centīgi atlasa māksliniekus, ir iekarojis pozīciju starp Baltijas valstīm un var lepoties ar salīdzinoši tīrīgiem apmeklētājiem – to ir pelnījis!?

Jāatzīst, ka rūpīgi plānotā programma palīdzēja tikai daļēji. Pavisam godīgi varu tiekt, ka pirms festivāla nācās iepazīties ar daudziem mūziķiem, kas slēpās zem man nezināmiem skatuves vārdiem. Klausījos, lasīju un attiecīgi arī veicu atzīmes laika grafikā. Te arī radās pirmie pozitīvie iespaidi un apstiprinājās manis teiktais pirms pus gada – tik daudz ko vēlējos dzirdēt, ka jau pašā sākumā izslēdzu vairumu Latvijas mākslinieku, kurus pavisam noteikti izdosies dzirdēt vēl kādu reizi vai arī tie jau pietiekami dzirdēti, redzēti. Žēl tikai, ka nevarēju novērtēt savām acīm dzīvo izpildījumu no Pyro Trees, varbūt to, kas varētu būt pamainījies Sound Poets repertuārā (?), ko interesantu piedāvā Saule jeb Agnese Rakovska un kādā garu pasaulē atkal ievedīs Rubenis.

No kārotajiem piektdienas māksliniekiem man izpalika arī FM Belfast, bet pa gabalu skanēja blāvi. Toties vieglas un ziemas vakarus uzjundošas noskaņas radīja Junip, kurus noteikti gribu pievienot savam “klausīties mājās” sarakstam, bet ne tā slikti domājot – vienkārši mierīgi un skaisti.  Laura Mvula, kura bija pasakaini labi apģērbusies, bet dzīvajā neuzrunāja tik ļoti kā youtube ierakstos (varbūt traucēja apkārtējais pūlis). Vēl bez Lauras un Phantogram, jāsaka, ka piektdiena bija Red Bull Music Academy nakts!  Polijas izcelsmes Rebeka, kā jau iepriekš piezīmēju programmiņā, bija “hipster-oldstyle-forša-dejojama”. Salīdzinoši mierīga priekš Red Bull un pulksteņlaika, bet pavisam noteikti ar lipīgu bītu apakšā. Bet jau pāris stundas vēlāk, piektdienas nakts festivālā tika eksplozīvi atzīmētā ar Just Blaze un Mhkl&K-Sen – pūlis bija sajūsmināti kontrolēts!

Ar pavisam pozitīvām atmiņām vēl ilgi atcerēšos lietuviešu Garbonatas Bosistas uzstāšanos 6dienas rītā (dienā). Šī grupa uzrunāja jau ar pirmajiem ierakstiem un dzīvajā pavisam noteikti nelika vilties – starojoši cilvēki uz skatuves un uzmundrinošas melodijas. Sestdienas lielajā zvaigznē Ellie Goulding gan radās neliela vilšanās sajūta. Tik maz smaidu, praktiski nekāda komunikācija ar publiku un sajūta tāda – atnāca, izdarīja darbu un aizgāja, it kā uz lielajām tumbām būtu palaisti radio hiti, bet varbūt tas arī ir popsīgo hitu liktenis, ka ārpus radio kastes “feelings” nav?

Bet ar bēdīgu seju jāsaka, ka Kraftwerk 3D brīnumšovs tika palaists garām. Kaut arī pirms tam šī nešķita nr.1 grupa, kura jādzird – bija tomēr liela bēda, ka neredzēju dzīvajā elektroniskās mūzikas pamatlicējus un izslavēto 3D šovu, kurš, kā rakstīja Sandris Vanzovičš mūsdienās vairs nav nekāds brīnums, bet vai tādā gadījumā kaut kam vispār ir vairs jēga..!?

Gāja dienas, gāja naktis un ar lielām lietus gāzēm pienāca svētdiena! Jau sen tika nolemts, ka bez jaunības dienu atmiņām (The Kooks dziesmām) mājās braukt nevar, tāpēc saglabāju izturību un paliku līdz festivāla noslēgumam. Un tā pat kā youtube, tā arī dzīvē mans lielais atklājums bija dāņu jaunā dziedātāja MO! Īsts spridzeklis, talants, dinamika. harisma un wanabe Lana del Ray, taču ar apbrīnojamām balss spējām tādā kustībā. Uzstāšanās vien bija ko vērta, ja redzi cilvēka kaislību un to, kā tiek izlikti visi sviedri uz skatuves. Uzreiz pēc tam pārgājām uz zviedru NONONO, kas, ironiski smejoties, šķita MO sievišķīgā versija.

Festivāls tika soli pa solim aizvadīts ar Chet Faker pulsējošo ritmu gruzīgās balss fonā un Bastille, kuri trešo reizi turpināja svētdien iesākto tradīciju – došanos publikā. Un, protams, ilgi gaidītie The Kooks, kurus gaidīt bija vērts. Ne vien tāpēc, lai atcerētos saldos 16 un solista čirkainos matus, bet arī novērtētu  vokālu, kas fascinējoši sakrīt ar ierakstiem un tik pat labi skanēs arī gaidāmajā albumā.

Centos, cik īsi un koncentrēti vien varēju, bet laikam jau 3 dienas vienā Latvijas galā ar super intensīvu mūzikas programmu nevar aprakstīt pāris teikumos. Jā, bija savas negtīvās puses, arī no organizatoru viedokļa, taču kopumā šis gads izdevās godam un jūtos pozitīvi uzlādēta no lielās mūzikas plūsmas, kurai varēju nodoties Positivus 2014 🙂

*fotogrāfijas – Positivus publicitātes foto, LETA, Mārtiņš Otto